Rīgas sargi
Nu tad beidzot es arī biju aizgājis noskatīties filmu Rīgas sargi. Filma bija aizkustinoša, patriotisma pilna, utt. Bet… Pirmais un laikam vienīgais, kas man nepatika bija tas, ka filma neprata man radīt iespaidu, ka visa latviešu tauta cīnījās par brīvību. Bija sajūta, ka visu dara daži cilvēki, ne tikai galvenie varoņi, bet ļoti maz cilvēku. Protams bija lietas pie kā piekasīties, piemēram tādas, kā 100 km garais tilts, par kuru latvieši skrēja un skrēja un skrēja un skrēja, bet pa to pašu laiku 10 metrus garā tilta apakša, pa kuru 4 cilvēki pārrāpās dikti ātri, bet tie visi ir sīkumi, es gribēju rakstīt par ko citu.
Nākamajā dienā pēc filmas es ieraudzīju tantiņu, kas stāvēja rindā aiz manis un aizdomājos par filmu. Savelkot visu kopā radās doma. Vai tiešām tādēļ viņi cīnījās? Tādēļ, lai tagad dzīvotu šausmīgā komunālajā dzīvoklī ar pūstošu kreiso stūri? Pareizi, Latvija tagad ir neatkarīga valsts, bet kā valsts tagad izturas pret tiem cilvēkiem, kas to visu piedzīvoja? Izmaksājot pensiju 80 ls/mēnesī? Kuras dēļ pensionāram ir bailes saukt ātro palīdzību, jo savādāk nespēs samaksāt par īri. Vai tā ir nākotne, ko toreiz iztēlojās visi tie, kas karoja dēļ brīvas latvijas(jā, pareizi ar mazo burtu)? Savukārt tie, kas aizbrauca prom no valsts? Viņi tagad dzīvo labi(vismaz cik dzirdēts).
Ja godīgi, es nedomāju, ka karš ir beidzies. Neatkarība varbūt valstij ir, bet tā ir tikai tāda formāla padarīšana. Rīgā, piemēram, uz ielām krievu valoda dzirdama biežāk nekā latviešu. Lielākā daļa “biezo” latvijā ir krievu tautības. Es tiešām nedomāju, ka tie, kas karoja toreiz iedomājās, ka tā tas viss beigsies.
No otras puses iespējams, ka pateicoties tiem cilvēkiem, kas karoja valsts dēļ, vispār ir tāda valsts Latvija. Tomēr kādēļ es brauktu prom no valsts, nevis karotu? Tāpēc, ka man šķiet visa tā karošana viena muļķīga padarīšana. Cilvēks nav vienk. rotaļlieta, ko var saplēst un aizmirst. Un tāpēc, ka dažu mantkārības dēļ, man jābūt patriotam, jāriskē ar savu dzīvību un jākaro? Paldies, nē! Es labāk aizbraucu uz citu zemi, kur nodzīvoju garu un laimīgu mūžu.
Tās tādas manas pārdomas par karu. Bet pati filma lika aizdomāties, ka pašlaik nav gluži tas, kā dēļ latvieši karoja.
