Here’s to the crazy ones. The misfits. The rebels. The troublemakers. The round pegs in the square holes. The ones who see things differently. They’re not fond of rules. And they have no respect for the status quo. You can praise them, disagree with them, quote them, disbelieve them, glorify or vilify them. About the only thing you can’t do is ignore them. Because they change things. They invent. They imagine. They heal. They explore. They create. They inspire. They push the human race forward. Maybe they have to be crazy.How else can you stare at an empty canvas and see a work of art? Or sit in silence and hear a song that’s never been written? Or gaze at a red planet and see a laboratory on wheels?

We make tools for these kinds of people. While some see them as the crazy ones, we see genius. Because the people who are crazy enough to think they can change the world, are the ones who do.

Laacz jau rakstīja. Tas gan bija sen.

Vakar braucu uz mājām un izdzirdēju tieši to lāča pieminēto dziesmu, pierakstīju nosaukumu un vēlāk youtubē noklausījos vēlreiz. Tagad klausos visu albumu. Es bieži neapbrīnoju citus cilvēkus, bet paklausoties viņas intervijas sāk rasties tāda kā cieņa pret viņu. It kā, no vienas puses, viņa runā diezgan lielā mērā fantāziju līmenī, bet no otras puses es pilnībā atbalstu viņas domas par to ka pasaulē viss lēnām kļūst par “fucked up”. Ja ir interese šeit var noskatīties video.

Nevienam “nemanot” esmu nomainījis hostinga provaideri uz mājas serveri. Ļoti iespējams, ka uptime samazināsies. Vienīgais varētu padomāt par upša iegādi, bet no otras puses pietiekami daudz lietas ir iepirkumu sarakstā.

Pirms kāda laika biju diezgan sašutis par bildēm un tekstu, kuru div tagos nevar nocentrēt. Šodien darbā atklājās, ka nemaz tik grūti nav. Uzliekam bildēm “vertical-align: middle” un gatavs. Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Kas varētu iedomāties, ka jānocentrē pats elements,  nevis jānorāda parent elementam, ka visi apakšelementi būs vertikāli centrēti? No loģikas man tas vispār liekas savādi, jo elements, kurš nenocentrējas ir teksts, nevis bilde, savukārt vertikāli nocentrējot bildi, redzemās izmaiņas ir tādas, ka teksts nocentrējas, nevis bilde. Bet nu turpmāk tas būs skaidrs.

p.s. Vertical-align darbojas, laikam, visiem in-line elementiem.

Es mēģinu un cenšos būt pacietīgs, bet ir dažas lietas, kas tomēr spēj nokaitināt. Viena no lietām ir tā, ka ļoti aktīvi izmantojot Ctrl+c un Ctrl+v, lai nospiestu to otro nospiežas pirmais un spiežot otro, jo kaut kā nepielec, tur vairs nav tas, kam vajag būt.

Otra lieta, kas šausmīgi kaitina ir, piemēram, skripts, kuram teorētiski vajadzētu strādāt un, kurš arī praktiski strādā kādā citā vietā, bet tieši tur, kur vajag tas nestrādā. Pēc kāda laika tu sāc lūgties, raudāt, dauzīt galvu kaut kur, bet nestrādā. Tad tu aizej mājās un atnāc nākamajā dienā un viss kaut kā sāk pēkšņi strādāt. Zinātniski tas laikam ir izskaidrojams ar to, ka zemapziņa mūsu problēmas risina visu laiku, arī miegā. Man pat ir gadījies, ka pēc laika kaut ko pamainu, bet kopumā nekas dižs nemainas, bet viss strādā kā tam vajadzētu to darīt un nav sajēgas par to kāpēc tad nestrādāja, bet tagad viss notiek. Un tomēr, tajā brīdī, kad nekas neiet, tas liekas tik šausmīgi kaitinoši. Vairāk jau gan kaitinošs ir tas, ka tu nespēj atrast vainu.

Par to runājot.. ja nevar atrast vain, tas nozīmē, ka meklē nepareizajā vietā. Šad tad rodas sajūta, ka tu dari vienu un to pašu un rezultāta nekāda nav un tu aizvien vairāk iespringsti uz to pašu. Vislabāk ir tad, kad tu to saproti, ka ej pa apli un meklē problēmas neīstajā vietā .. tad ir pienācis brīdis paskatīties uz to visu savādāk vai iet mājās.

Mazliet ne par tēmu, bet savai domai tur vajadzētu būt.

Iepatikās.

pārņēmis savā varā .

Dažreiz es cilvēkus patiešām nesaprotu. Ir daudzas lietas, kas pagaidām man rādās tikai sapņos. Ir dažas tādas lietas par kurām es sapņoju sen un daudz. Viena no tādām varētu būt šāda Corvette.  Tā kā man ļoti iet pie sirds automašīnas, tad par tādu Corvetti es sapņoju dienu un nakti un arī tad, kad sēžu tualetē. Bet dažiem cilvēkiem šādas lietas pat sagādā problēmas. Izlasot rakstu var saprast, ka mašīnas īpašniecei tā īsti nemaz nevajag to Corvetti un viņa būtu ļoti laimīga tiekot no tās vaļā. Bet es turpinu sapņot .. un domāt par to cik pasaule savādi iekārtota.

Varbūt kāds man grib uzdāvināt kādu līdzīgu/tādu mašīnu? Es pavisam noteikti nosegšu pārrakstīšanas izdevumus.

Domāju līdzīgi.