Ziemassvētki nosvinēti, dāvanas izsaiņotas, bet ne par to es gribēju rakstīt. Pagājušo sestdien ar Bū bijām Hansabankas Ziemassvētku ballē.

Balle notika Reval Hotel Latvia un pieteikušies bija ap 4500 cilvēku(nezinu gan cik bija ieradušies). Bija daudz ēdamā, bija daudz dzeremā, utt. Bija 4 zāles - Ziema, Pavasaris, Vasara, Rudens. Protams, neskatoties, uz lūgumu(lielā cilvēku skaita dēļ) izvēlēties vienu zāli un tajā turēties, daudzi cilvēki staigāja apkārt un dažbrīd kustība notika tādā ātrumā, kas salīdzināms ar sastrēguma stundu ātrumu uz vanšu tilta. Bet arī par to es negribēju rakstīt.

Es gribēju uzrakstīt par to kādēļ vairākums cilvēku gāja uz balli. Protams, tas bija Prāta Vētras un dažiem Cosmos dēļ. Par Cosmos.

Piedodiet, bet man nepatīk viņu mūzika, tiešām nepatīk, bet es apbrīnoju viņu balsis, it sevišķi puisi ar zemo balss tembru. Tāpat Džeksons, tā mainīt balss tembru no augsta uz zemu kā viņš to darīja koncertā, likās diezgan impressive. Lai vai kā, man tomēr nepatīk viņu mūzika.
Ar Prāta Vētru ir savādāk. Pirms tam esmu bijis tikai uz vienu viņu koncertu un šis noteikti bija labāks. (Zinājāt, ka viņi plāno izlaist jaunu albumu?) Tā nu es tur stāvēju(klausījos Renāra dziedāšanu) un prātoju, ka tā īsti man neviena cita latviešu grupa nav patikusi un vienīgā reize, kad es iegādājos kādu lēgālu mūzikas ierakstu bija kaut kad baigi sen, kad nopirku kaut kādu(vai nu “Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas” vai arī “Starp divam saulēm”) kaseti. Un tad es nonācu pie secinājuma, ka viņi ir manā grupu saraksta pašā pirmajā vietā. Un tur es stāvēju, 2. rindā, klausīdamies par rudeni, kaķēniem un tiešsaisti(Online), apcilādams dažādas pārdomas, kas raksturīgas gada nogalei.

Prāta vētra nodziedāja arī dziesmu no jaunā albuma, kopā ar Gunāru Kalniņu un Gospeļu kori(tajā brīdi man patika, bet tas varbūt koncerta iespaidā). Vēl arī pamanīju Gustavo, it kā sasmaidoties ar Renāru. Iespējams man tikai izlikās, bet varbūt ir gaidāma kāda kopīga dziesma? Lai vai kā, koncerts bija patiešām uber.

Pēc Prāta Vētras braucām mājās. Tā kā uz balli mūs atveda, tad atpakaļ braucām ar taksi, kas mazliet mani nošokēja, jo par braucienu paprasīja 5Ls. Es biju dzirdējis, ka var pa 2Ls vai pa 2.50Ls, bet 5Ls(līdz iļģuciemam) :O, acīmredzot inflācija. Nekad nebiju braucis ar taksi, un drošvien vairāk arī nebraukšu.

Turpinot šo rakstu .. ceturtais pirkums bija jauna fotokamera. No sākuma skatījos uz Canon 350D, bet tā nebija uz vietas, tāpēc pasūtīju Canon 400D par ko arī esmu ļoti priecīgs.

Pirmais iespaids ļoti pozitīvs, jauna pasaule .. dažādi “Shutter speed”, “Focal length”, etc. No sākuma, kā jau ar visām jaunām fotokamerām, fotogrāfēju visu pēc kārtas un eksperimentēju ar settingiem. Tagad jau esmu sācis domāt ko fotogrāfēt un kā fotogrāfēt. Speciāli pat sapirku daudz spuldzītes istabai, lai sanāktu kvalitatīvākas bildes(jo vienīgais brīdis, kad varu normāli pafotogrāfēt, ir pēc darba), bet sapratu, ka parastās spudzes rada tādu dzeltenīgu gaismu, ir doma iegādāties dienasgaismas spuldzes, bet gan jau to kādreiz. Par pašu fotoaparātu.

Atšķirībā no Canon EOS 350D tam ir lielāks ekrāns un visi mērījumi, ir pārcelti uz to (350D ir vēlviens mazs ekrāniņš). Vēl klāt nāk sensora tīrītājs, kas ar kaut kādām ultra skaņas vibrācijām “nobirdina” putekļus no sensora. Un vēl arī pikseļu skaits palielinājies uz 10MPix. Noteikti ir vēl kāds uzlabojums, ko es ātrumā neatceros.  Katrā ziņā kamera ir pat ļoti laba .. pafotogrāfēju un visu laiku skatījos kā sanākušas jaunās bildes. Vienā dienā, kad vajadzēja atrast bildi, kas fotogrāfēta ar veco Ixus(ko starp citu vēljoprojām domāju salabot), sapratu cik laba ir jaunā kamera.
Nu jau esmu safotogrāfējis ~2500 bildes, no kurām daudzas tapa pirmajos testos ar dažādiem settingiem. Esmu sapratis, ka esošais objektīvs nav pietiekoši labs un esmu sapratis, ka iebūvētā zibspuldze nekam neder. Šeit iederās Paula komentārs: “Nebūs labi, ja iepatiksies”, jo iepatikās un tagad gribas jaunu objektīvu un zibspuldzi. Cenas šīm lietām ir vienkārši apbrīnojamas un apbrīnojamas, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā man nespīd ne viens ne otrs, tāpēc jāmēģina vien fotogrāfēt ar to, kas ir.

Lai vai kā, man nepatīk gari tehniski apraksti, tāpēc šoreiz beigšu, bet turpmāk noteikti ir gaidāmi raksti saistībā ar fotogrāfēšanu un fotogrāfiju.

Vēlviena ļoti laba filma, ko pēdējā laikā esmu redzējis. Ja es pareizi sapratu, tad filmas notikumi risinās holivudā. Viņa ir scenāriju rakstītāja, viņš aktieris. Viņai, laikam, virs 40 + ir meita, viņam tikai 29. Filmā vēl parādās dažādi personāži, piemēram, viņas bijušais vīrs, kas visu laiku kaut ko sev ir implantējis. Protams, ka filma beidzas laimīgi, utt, bet arī ši filma ir ieturēta tādā humoristiskā gaisotnē un ir patīkami skatīties. Tāpēc arī šo filmu es ierindoju savā topā uz augšpusi un dodu visus 5.5 G burtiņus kā arī iesaku visiem noskatīties.

Links. Izskatās, ka tur web 2.0 laiks pagājis, bet pie mums kā parasti tikai būvējās. Savukārt par web 3.0 neesmu vēl atradis kopēju konceptu, ir tikai daudz visādu teoriju. Ja web 2.0 netiek vairs tā īsti atbalsīts un tiek uzskatīts par “sliktu” un web 3.0 vienkārši nav, tad tīri teorētiski pie kādiem principiem turēties? Kaut kādiem paša izdomātiem? Interesanti, kur tas viss dodas. “This, I submit, is the formula for the future: Web 3.0 = (4C + P + VS).“. Bet tā ir tikai viena no teorijām.

Laikam jāsāk sekot līdzi, kas notiek pasaulē, savādāk sanāks, ka vienā dienā viss webs tiks rakstīts “javascriptā” vai piemēram “flašā” un es to nebūšu pamanījis.

Man patīk filmas, kurām nevar paredzēt beigas un šī noteikti bija viena no tādām. Pirmo reizi redzēju filmu kinoteātrī. Nevarējām ar Bū izdomāt uz kādu iet un aizgājām uz šo. Kad filma sākās, tad bija tāds “wtf?”, krievu filma? Bet, kad aizgājām, vismaz es biju tāds: “Wow! :O Neko tādu nebiju gaidījis!”. Savukārt rakstu gribēju uzrakstīt, jo aizvakar noskatījos atkal.

Es neesmu krievu kino atbalstītājs un mīļotājs, bet šī ir ne tikai viena no labākajām krievu filmām, bet arī ierindojas manā lābāko topā vairāk uz augšpusi. Tā kā ar krievu valodu man ir tā kā ir, tad es varētu kļūdīties, bet manuprāt filma ir par dzīvi, par sagadīšanos, par sapņiem un to piepildīšanos. Visvairāk man filmā patīk tās mierīgums .. var teikt visu filmas laiku fonā skan patīkams ritmiņš. Filmas notikumi risinās mūsdienu karstajā Maskavā. Galvenajās lomās 4 draugi, kuri satikušies pēc ilgāka laika. Viens no draugiem tikko atgriezies no flotes(kā dēļ arī visi draugi satiekas), otrs draugs pēc vidusskolas aizbraucis uz ārzemēm, izbaudījis narkotikas, tusiņus, un visu pārējo. Trešais draugs kļuvis par mūziķi, reperi(arī īstenībā aktieris ir mūziķis) un ceturtais draugs sapņo kļūt par aktieri. Notikumi sāk risināties patiešām interesanti, kad viens no draugiem(mūziķis) aiziet izmainīt naudu, bet saskrienas ar vietējo bandu, kurai, protams, reperis nepatīk un viņš bēg. Tādējādi visi draugi kaut kur pazūd, nokļūst notikumu virpulī, kas liek piemirst par to, ka jāizmaina nauda. Es gan īsti nesapratu kādi sapņi piepildījās diviem no draugiem(atceries, viņi bija četri), bet viens tika pie jaunas mīlestības, savukārt otrs pie tēva(viņam tēvs bija, bet visi notikumi lika tēvam pārdomāt dzīvi, utt).

Es aizmirsu piebilst par meiteni ar fotoaparātu. Viņa apstaigāja pilsētu un fotogrāfēja interesantos notikumus un kaut kā sanāca, ka viņa nofotogrāfē visus tos notikumus, kas notiek ar katru no draugiem. Visas lomas filmā ir savā ziņā saistītas. Piemēram džeks apzog tūristu, uzdāvina meitenei ar fotoaparātu jaunu fotoaparātu, kuru nozaga tūristam, bet meitene izrādās ir policijas šefa meita, bet zaglis beigās tiek iesēdināts vienā kamerā ar tūristu.

Ļoti iedvesmojoša un nomierinoša filma. Piešķiru 5,5 G burtiņus no 5,5.

Kolēģis atsūtīja mazu dzeju, ko sacerējis koko un tā kā sen nebiju lasījis viņa blogu nolēmu paskatīties, kas jauns un uzgāju rakstam. Izlasot rakstu iedomājos par to kā ir man.

Man ir tā, ka katru rītu ir 3 modinātāji. 1. modinātājs parasti ir telefonā ap 5:45, otrs modinātājs ir 6:00 - atgādinājums telefonā, ka jāceļas un 3. modinātājs kā kuru reizi, bet parasti ap 6:30 - pamatīgs old-school tarkšķis, kas katru vakaru jāuzvelk un jāparegulē atpakaļ pa ~10/15 min. Atkarībā no laika, kad eju gulēt arī celšanās ir dažāda. Ja eju gulēt ap plkst. 4:00 naktī, tad parasti nedzirdu nevienu no modinātājiem un pieceļos ap 8:00 - 9:00 pats, paskatos pulkstenī un steigā skrienu uz darbu. Ja eju gulēt ātrāk(lasīt normālā laikā), tad parasti ir tā, ka 1. modinātāju nedzirdu vai arī tas mistiski parādās citā istabas vietā nekā tika nolikts vakarā. 2. modinātāju atlieku vienu reizi, aizmiegu, un tad kā kuru reizi vai nu vēl atlieku vai arī izslēdzu vispār. Pie 3. modinātāja parasti pieceļos, bet, ja sākumā vienk. pārbīlī lecu augšā ar domu: “Kas notiek?”, tad tagad jau pat sagaidu kamēr tas trakais pats aizvērsies un aizeju atkal gulēt. Un tad atkarībā no laika, cikos esmu aizgājis gulēt pēc kāda laiciņa pieceļos, paskatos pulkstenī un attiecīgi rīkojos. Vispār man patīk celties agri un es ļoti gribētu celties 5:00, bet man patīk arī vēlu iet gulēt, jo pašā vakarā parasti uznāk kaut kāds darba spars, līdz ar to visu tā īsti piecelties līdz ar pirmo modinātāju ir sanācis ļoti reti.

Vispār mani kaitina tas, ka tik grūti ir tikt augšā no rītiem, bet laikam jau pārsvarā programmētājiem ir līdzīgi un es domāju, ka tas viss ir saistīts ar gulēt iešanas laiku. Bet, kad es vienu nedēļu biju atvaļinājumā un mēģināju iet gulēt normāli kā vajag un celties ap kādiem 9:00/10:00, uz nedēļās beigām bija tā, ka vienkārši negribējās iet gulēt, nevarēju aizmigt, vienu nakti kaut kādas 2h mocījos līdz aizmigu(man nekad nav bijis viegli aizmigt), iedomājoties par gulēšanu bija viena doma prātā: “Lūdzu tikai ne gulēt!”. Vajadzētu to kaut kā “saoptimizēt”, bet vienmēr kaut kas steidzams iekrīt, ko vajag izdarīt vai arī uznāk baigā iedvesma un tad nevar tā iet gulēt līdz nav izdarīts :).

Saldu miegu vēlot…

Sen neko neesmu rakstījis. Doma atkal kaut ko uzrakstīt bija jau sen, bet pēdējā laikā sanāk tik daudz visādu lietu, ko darīt, ka fiziski nav nebija laika nekam citam pieķerties. Pēdējās, laikam, divas nedēļas(darbadienās) eju gulēt pēc 2:00 un ceļos pēc 5:00, vismaz modinātājs tā domā, bet reāli pieceļos pēc 7:00 un tad skrienu uz darbu. Pāris dienas arī esmu aizgulējies, ar ko pats esmu šausmīgi neapmierināts, tāpēc esmu nolēmis gulēt mazliet vairāk. Arī tāpēc, ka pēdējās dienas bailes skatīties spogulī un tās retās reizes, kad ieskatos, redzu kaut ko zombijam līdzīgu. Lai vai kā gribēju uzrakstīt, kas pēdējā laikā ir noticis, ar ko esmu tik aizņemts un vispār kas notiek.

Esmu sapircis veselu kaudzi ar dažādiem gadžetiem par kuriem esmu pat ļoti apmierināts.  Pirmkārt nopirku jaunu datoru. Gribēju labu, jaudīgu, utt, tāpēc nepirku portatīvo. Parametri, apmēram tādi - 2.4 Core 2 Quad, 256 GeForce 8600 gts, NForce 680i čipsets. Sen nebiju sekojis līdzi datoru tehniskajām lietām un tagad nebija diezko viegli:

1. Video kartēm tagad jāskatās ne tikai uz megabaitu daudzuma, bet arī uz bitiem, megaherciem vai atbalsta direcx 10, u.c.;
2. Nekādi nevarēju saprast cik vatus tāds dators varētu patērēt. Beigās paņēmu 600w barošanās bloku(dienu un nakti savā dzīvoklī tādu negribētos atstāt ieslēgtu);
3. Mazliet baidījos no tā, ka kaut kādas komponentes varētu nestrādāt kopā(par laimi viss iet kā vajag).

Pašu datoru pirku no http://metaleks.lv, kur var sakomplektēt kādu vien vajag. Ar pirmo reizi viss negāja tik gludi, jo izrādījās, ka viņiem nav visas preces uz vietas, tāpēc bija divi varianti vai nu atcelt pasūtījumu vai arī norādīt citas preces. Es protams sameklēju citas preces esošo vietā. Viena no lietām, ko nācās mainīt bija mātesplate. No sākuma bija kaut kāda vienu modeli vecāka, tā vietā paņēmu ar NForce 680i Sli čipsetu, vēl uz vietas nebija karšu lasītājs un cietais disks, kuriem vienk. atradu ekvivalentus. Lai vai kā, kopumā esmu ļoti priecīgs par datoru un cik esmu patestējis uz spēlēm, tad strādā ļoti labi. Ok, izņemot crysis, bet man ir aizdomas, ka es kaut ko ne tā tur biju sakonfigurējis, bet man ir baigais slinkums un negribēšana iedziļināties spēles parametros, konfigurēšanā, etc - neesmu es tāds baigais spēļu fans, savukārt cs nekad neesmu spēlējis 1680×1050 izšķirtspējā.

Otrkārt līdz ar datoru nopirku monitoru. Mana izvēle “nokrita pie” Samsung SyncMaster 2232BW. Es mīlu to monitoru, nekad neesmu pat sēdējis pie tik laba monitora un nekad neesmu sēdējis pie 22 collām.
Treškārt nopirku jaunas tumbas, bet sāksim vispirms ar vecajām. Vecās tumabs es nopirku par savu pirmo paša sapelnīto naudu par mājas lapas programmēšanu. Toreiz viss kaut kā notika dīvaini, bet savus 50Ls es dabūtu un par tiem nopirku interesantus datora skaļruņus. Interesantu tāpēc, ka zemo skaņu skaļrunis izskatījās pēc olas, daži teica, citplanētieša galvas. Lai arī kā, bet visi bija caurspīdīgi un kopumā man baigi patika, bet tie skaļruņi ir tik daudz ko piedzīvojuši un es pilnībā saprotu un respektēju to, ka nomira pastiprinātājs. Kad vēl mācījos vidusskolā un bija lielais tusēšanās laiks, tad vienu brīdi augsto skaņu skaļruņi ar visu pastiprinātāju mētājās mašīnas bagāžniekā kopā ar briesmīgi (neatceros cik)  jaudīgiem basu skaļruņiem. Un pēc pāris nedēļām, kad izņēmu ārā jau čakarējās skaļuma regulators. Tagad bija pagājuši 2 gadi un es domāju bija laiks nopirkt kaut ko jaunu.

Gribējās man Logitech Z5500, bet tā kā tas bija mazliet par dārgu, tad nopirku Z-4i. Skan ļoti labi, bet kaut kas īsti nav ar basu un augšu attiecību pret uzgriesto skaļumu, jeb mainot skaļumu uz augšu kaut kā prasās basu uzgriezt vairāk, bet uz leju, basu attiecīgi mazāk. Dažreiz, kad stulbie kaimiņi sadzeras, bauro un klausās skaļu mūziku, tomēr prasās tas Z5500.

Turpinājumā par ceturto pirkumu 2. daļā

Rainbow

Originally uploaded by GMurano

So, here it is, the first photo post with picture I wanted to share with you.